Japāņu valoda

Japāņu valoda

Šī ir viena no visgrūtāk saprotamajām un apgūstamajām valodām pasaulē. To lieto vairāk kā 130 miljoni pasaules iedzīvotāju Japānā un apmēram 5 miljoni ārpus tās. Par spīti izplatītajam uzskatam, ka japāņu valodai radniecīga ir  ķīniešu valoda, tā tomēr nav patiesība! Ir pierādīts, ka japāņu un ķīniešu valodām nav nekādas “ģenētiskas” radniecības.

Līdz pat mūsdienām zinātniekiem nav izdevies noskaidrot no kurienes šī valoda īsti cēlusies, jo nav reālu pierādījumu, kas japāņu valodu saistītu ar kādu no pasaules valodu saimēm. Tomēr visticamākā hipotēze, kas līdz šim izvirzīta, savieno japāņu valodu ar altajiešu valodu saimi, kurā ir arī turku, mongoļu, korejiešu, u.c. valodas.

Par japāņu valodas rakstību

Pašlaik japāņu valodā ir divi rakstības paveidi — hiragana un katakana. Sākotnējā rakstība radās līdz 5. gadsimtam, to lielā mēra aizgūstot no ķīniešu valodas. Oriģinālās ķīniešu hieroglifitika ievērojami vienkāršoti un laikā starp 9. un 10. gadsimtu apveltītas ar fonētisku funkciju, proti, tika asociētas ar noteiktām japāņu zilbēm.

Reliģiskas un diplomātiskas saites ar Koreju un Ķīnu no 6. līdz 9. gadsimtam veicināja to, ka japāņu valodā tika aizgūta ķīniešu rakstības sistēma. Ķīniešu valodas ietekme ir jūtama arī šodien, jo apmēram 40% vārdu mūsdienu japāņu valodā ir aizgūti no ķīniešu valodas. Kopš 18. gadsimta vidus japāņi ir aizguvuši lielu skaitu svešzemju vārdu, visvairāk no angļu valodas.

Piemēram, “teburu” no angļu “table” (galds) vai “hoteru” no angļu “hotel” (viesnīca). Ir arī aizguvumi no spāņu un portugāļu valodas, kas parādījās laikā, kad Japānā ieradās misionāri un tirgoņi no Eiropas.

Nedaudz par japāņu valodas vestūri

Valsts ģeogrāfija, t.i., augstās kalnu virsotnes, dziļās ielejas un mazās, izolētās saliņas veicināja dialektu dažādību, un atšķirīgu dialektu lietotāji bieži vien nesaprot viens otru.

Piemēram, iedzīvotāji, kas runā ziemeļu dialektā, nespēj sazināties ar Tokijas tuvumā dzīvojošajiem, kā arī ar tiem cilvēkiem, kas dzīvo Japānas rietumu reģionā. Kopš 1886. gada skolās tiek mācīta standarta rakstveida valoda. Mūsdienās, kas cilvēki daudz aktīvāk pārvietojas un plaši izmanto masu medijus un sociālos tīklus lielās dialektu  lielās dialektu atšķirības ir izlīdzinājušās.

Japāņu alfabēts

Japāņu valodas pierakstu ar latīņu alfabēta burtiem sauc par romadži. Pastāv vairākas transkripcijas shēmas no kanas uz latīņu alfabēta burtiem. Pazīstamākā no tām ir Hepberna transkripcija. Tā sākotnēji tika izveidota, lai varētu izveidot angļu—japāņu vārdnīcu. Eksistē arī transkripcijas uz kirilicu un citām rakstības sistēmām.

Interesanti fakti

Japāņu valodā ir tikai divi gramatiskie laiki:

• tagadne – nākotne
• pagātne

Lietvārdiem nav gramatisku kategoriju, personu, dzimumu.

Vārdu secība

• predikāts vienmēr ir teikuma beigās pēc priekšmeta, papildinājumiem un apstākļiem, kompozīta nominālais predikāts tiek veidots ar ķekaru – desu palīdzību, kas atrodas otrajā vietā (gakusei desu);

Japāņu valodā lietvārdi, atšķirībā no krievu vai latviešu valodas, dzimuma un skaitļa gramatiskās kategorijas nav.

Japāņu valoda – rakstīšanas piemēri

Piemēram, latviešu valodā mēs sakām: “students”; “studente”; “studenti”

Japāņu valodā šie vārdi ir izteikti kā viens – 生 徒 – せ い と

Un vārds: “skolnieks”, “skolniece”, “skolotājs” ir apzīmēts ar vienu vārdu – 先生 – せ ん せ い

Tāpat 1 vārds:

牛 – う し – tulkots kā: govs, buļļa, govis, buļļi

林檎 – り ん ご – tulkots kā: ābols, āboli

本 – ほ ん – tulkots kā: grāmata, grāmatas utt.

Japāņu tulks

Japāņu valodas tulks pēc pieprasījuma ir pieejams tulkošanas birojā Littera. Mums ir ap 10 japāņu tulkotāju un korektoru. Jūs varat apskatīt mūsu tulkošanas pakalpojumu cenas sadaļā “Tulkošanas cenas”.

Mūsu pieprasītākie tulkojumi japāņu valodā:

• Krievu – japāņu
• Angļu – japāņu
• Lietuviešu – japāņu
• Igauņu – japāņu
• Spāņu – japāņu
• Norvēģu – japāņu
• Zviedru – japāņu
• Vācu – japāņu

Ja jums nepieciešams tulkot tekstu no japāņu valodas vai otrādi, aizpildiet pieteikumu tiešsaistē vai zvaniet Littera jau šodien!